Divi izcili Latvijas meistaru krēsli satikušies kopā. Viens no krēsliem ir darināts pēc izcilā mākslinieka Niklāva Strunkes meta, otrs pēc Paula Rūdolfa Rubja. Mūs ļoti sajūsmina Latvijas pirmās brīvvalsts ierēdņu vai valstsvīru pamatdoma kad viņi valsts iestādes vajadzībām pieaicināja to laiku izcilākos māksliniekus un meistarus, kuri priekš reprezentablām Valsts telpām darināja unikālas mēbeles kas pašas par sevīm ir mākslasdarbi un ar kurām vēl pēc simts gadiem mēs varam būt lepni.
19-20. gadsimta mijā, Vidzemē tapušais unikālais krēsls ko masveidā darināja vietējie amatnieki. Krēsls bija pazīstams kā Vidzemes vai Vaidavas krēsls. Krēsls arī veiksmīgi tika eksportēts uz Somiju un Krieviju, kur viņu joprojām pazīst kā Latvijas krēslu. Krēsla sēdīte tika pārsvarā nopīta no meldriem un retos izņēmumos arī ar lina auklu. Mūsu krēsliem pinumu atjaunoja Vidzemes meistars Jānis Ēvele.
Ja atrodat lauku mājas bēniņos mētājoties šādu krēslu, tad noteikti nemetat ārā, bet cenšaties atjaunot to, jo krēsls ir unikāls ar to kad tas ir iespējams pirmais Latvijas dizaina krēsls kas nesis savu vārdu pasaulē un tapis Vidzemes lauku sētās nevis fabrikā.
Mēs, mūsu darbnīcā, piedāvājam veikt arī klavieru korpusu restaurāciju. Klavieru restaurācijai varam piedāvāt dažādas apdares tehnikas – krāsotas vai lakotas ar pusmatēto PU laku vai krāsu, pārpulēšanu ar šellakas politūru, kā arī pilnu klavieru korpusu pulēšanu ar šellakas politūru. Mūsu darbnīcā ilgstoši strādā augstas klases klavieru pulētājs, kas regulāri praktizējas Vācijas klavieru restaurācijas darbnīcā.
Unikāls baroka stila skapis no privātas kolekcijas pēc restaurācijas darbiem. Skapis liels un ļoti smags, pamatā viss taisīts no ozolkoka un finierēts ar ķirša nažfinieri. Ja mēbele neizjauktos, tad nebūtu iespējas viņu kustināt, jo katras durvis lai pārceltu restaurācijas procesā, vajadzēja divus vīrus, bet augšējā daļa bija jānes četratā. Skapim veikta muzejiskā restaurācija, apdare ar šellakas politūru.
Veca, lauku stila bufete, ko muzejam dāvinājuši vietējo māju iedzīvotāji. Bufete, iespējams tapusi Turaidas apkārtnē, ko darinājis, kāds vietējais amatnieks. Kopējais stāvoklis nonākot mēbelei mūsu darbnīcā bija ļoti bēdīgs. Bufete bija pamatīgi cietusi gan no mitruma, grauzējiem (žurkām, pelēm) un ķirmjiem, tāpēc mūsu meistariem nācās krietni nopūlēties lai atgrieztu bufetei dzīvību. Īpaši gribētos pieminēt mēbeles apdari, kas sākotnēji ir bijusi krāsota ar lineļļas krāsu. Mums autentisku krāsu izgatavoja SIA “Ŗaituma krāsas” no Kuldīgas, ar kuru arī tika pabeigta mēbeles restaurācija.
Amata cunftes lāde, kas parasti tika slēgta ar trim atslēgām, kuras katra, vienā eksemplārā, atradās pie trim vecmeistariem. Lādē glabājās cunftes grāmata ar meistaru, zeļļu vārdiem. Kad kādu amatnieku pieņēma cunftē, tad vajadzēja visu triju veicmeistaru piekrišanu lai viņš tiktu pie goda titula.
Lādi mums muzejs uzticēja ļoti bēdīgā un vēl pie tam aizslēgtā stāvoklī. Lādes slēdzene bija aizslēgta ar veselām trim atslēgām un varēja redzēt, kad kādreiz jau kāds mēģinājis uzlauzt lādi. Pēc lieliem pūliņiem mums izdevās atvērt lādes vāku. Lādes iekšpusē mūs gaidīja pārsteigums, muzeja zīmogs un tintnīcas kastīte no tāliem, pagājušā gadsimta 40. gadiem. Acīmredzot muzeja darbinieki, kad saņēma lādi mantojumā, dokumentēšanas laikā bija aiz neuzmanības aizcirtuši vāku un palikuši bez sava zīmoga. Parasti muzeji nepasūta šādas pilnās restaurācijas, bet muzeja darbinieces vēlējās lai cilvēki redzētu, kāds tas priekšmets ir bijis pašā tā pirmssākumā.
Pašu sarežģīto slēdzeni saremontēja, kā arī atlēja un pievīlēja atslēgas, SIA “Bronze&Co” meistari.
Vēl vienas mēbeles restaurācijas process. Priekšmets restaurēts Turaidas muzejrezervātam. Sākumā mums tika iedota kā rokdarbu lādīte, bet pēc rūpīgas izpētes mēs darbnīcā secinājām, kad sākotnēji priekšmets ir bijis kā rokdarbu piederumu galdiņš. Ilgi meklējām interneta plašajos laukos, kaut ko līdzīgu un beigu beigās nonācām pie brīnišķīga rezultāta. Vairāk par procesu var apskatīt:
http://www.turaida-muzejs.lv/2016/07/13947/#.V5jInbiLTIV
Tā, kā mūsu ēkai Kalnciema ielā 40, 2016. gada vasarā, nomainījās īpašnieki un mums vairs nesakrita kopējie plāni par telpu īres maksu, bijām spiesti mainīt darbnīcas telpas. Tagad būsim atrodami, leģendārās VEFa rūpnīcas korpusā, kas atrodas pašā Ūnijas ielas malā. Piebraukšana ir ērta gan no Brīvības gatves, gan no Gustava Zemgala gatves. Ļoti grūti bija šķirties no mums tik ļoti mīļās Pārdaugavas, bet diemžēl Rīgā ir lielas problēmas atrast piemērotas telpas mūsu darbnīcai. Ļoti ceram, kad mainot mūsu atrašanās vietu, saglabāsim mūsu klientu loku un arī papildināsim to ar jauniem draugiem, kam patīk senlaicīgas mēbeles!
Kliente atveda koka un metāla detaļu kaudzīti, rūpīgi sakrāmētu melnā miskastes maisā. Tas esot piederējis viņas vectēvam, kas bijis savā laikā pazīstams frizieris Rīgā.
Mūsu darbnīcai 2015. gadā bija tas gods sadarboties ar īpaši aizsargājamo Turaidas muzejrezervātu, kā rezultātā tika restaurētas septiņas pūra lādes. Galerijā piedāvājam lādes pirms un pēc restaurācijas darbiem. Lādes tika restaurētas maksimāli saglabājot oriģinālo.
Sākot restaurēt pūralādi, meistars atrada slēptuvi ar veciem dokumentiem. Kastītēs bija 19.gs. parādzīmes, potēšanās zīmes un dažādas vēstules.
Mēs piedalāmies “Mazā biznesa diena”! Ja interesē viss par mēbeļu restaurāciju, gaidīsim Jūs 2013.gada 16. novembrī mūsu darbnīcā!
Meklējam darbnīcas vajadzībām, vecos (pirmskara) nažfinierus, furnitūras, slēdzenes. Ja gadījumā kādam ir saglabājušās šādas lietas, labprāt izskatīsim Jūsu piedāvājumus.
Vecie nažfinieri: rieksts, sarkankoks, Karēlijas bērzs, lāsumainais bērzs.
Art Deco mēbeļu furnitūras, it sevišķi kuri ir pa pāriem.
Vecās, misiņa furnitūras no skapjiem, kumodēm.
Vecās mēbeļu slēdzenes.